Izplatītākie zemnieku vārdi Vidzemē 17. gadsimta pirmajā pusē

Renāte Siliņa-Piņķe

Anotacija


Rakstā tiek analizēti 1638. gada zviedru arklu revīzijā fiksētie latviešu zemnieku personvārdi. Raksta mērķis ir noskaidrot izplatītākos vārdus un veikt to analīzi; kā arī balstoties analīzē izdarīt secinājumus par personvārdu pieraksta specifiku avotā un tā iespējamo lomu turpmākā latviešu personvārdu vēstures izpētē. Analīzes procesā vārdi ir salīdzināti ar atbilstošā laika vācu personvārdiem, ņemot vērā gan to pierakstu vācu avotos, gan iespējamās adaptācijas pazīmes revīzijas dokumentos. Pavisam ir saskaitīti 11 995 latviešu zemnieki, minot 829 vārdu variantus. Revīzijas protokolsir rakstīts agrīnajā jaunaugšvācu valodā, un tajā parādās iespējamās latviešu izrunas un vāciskā pieraksta atšķirības dažādos līmeņos: no vācu pilnajām un saīsinātajām formām – kā Heinrich, Wilhelm, Tieß u. c. – līdz pat skaidri saskatāmiem latviskojumiem kā Andrens, Brentzitis, Erman u. c. Tāpat ir fiksētas, iespējams, kļūdaini pierakstītas un nesaprotamas formas, piemēram, Dohße, Lagingz, Peyte u. c. Šo apstākļu dēļ vārdi analīzei tika grupēti, vienā grupā iekļaujot:

1) vācu personvārdu vārdnīcās minētos vārda rakstības variantus,

2) adaptētās formas ar dažādām latviešu valodas izskaņām,

3) avotā fiksētos alonomus,

4) rakstvežu nekonsekventās rakstības vai iespējamās pārrakstīšanās un neuzmanības kļūdas.

Padziļināti ir analizētas desmit izplatītāko priekšvārdu grupas – Hans (1377 personas jeb 11,5% no visiem minētajiem zemniekiem), Jahn (1194, 10%), Peter (985, 8,2%), Jacob (780, 6,5%), Andres (631, 5,3%), Jurgen (564, 4,7%), Matz (548, 4,6%), Thomas (497, 4,1%), Hinrich (489, 4%), Michell (442, 3,7%). Katra grupa ir nosaukta pēc visizplatītākās vārda formas. Šajās desmit grupās ietvertie 7507 priekšvārdi veido gandrīz divas trešdaļas (62,6 %) no visiem revīzijas protokolā minētajiem zemnieku vārdiem. Vārdu pieraksta ziņā ir vērojama liela formu daudzveidība, kas lielākoties saistāma ar nekonsekvento agrīnās jaunaugšvācu valodas rakstību Tā drīzāk ļauj izdarīt secinājumus par pašu rakstvežu stilu nekā par formu reālo eksistenci latviešu valodā. Ļoti maz ir adaptētu formu, interesantāko materiāla daļu šajā ziņā veido sporādiskie latvisko izskaņu fiksējumi.


DOI: 10.15388/baltistica.49.1.2206

Visas tekstas: PDF

Creative Commons License
Svetainės turinį galima naudoti nekomerciniais tikslais, vadovaujantis CC-BY-NC-4.0 tarptautinės licencijos nuostatomis.